Latvia poem and folk story (latvia/english)

Latvia poem

 Es mīlu tevi, bērnišķīgā iela,

Ar visu tavu izdomāto mieru,Ar kilogramos sasvārstīto prieku

Un to, kas visām strīpām pāri rauj.

Es mīlu tevi tumsas antracītā

Un laimes lietus noraudātos logus,

Un tagad –ne ar pirmo mīlestību, -

Ar pēdējo aiz kuras nav nekā.

Ar to, kur beidzas ikdienības gaisi,

Ar to, kur beidzas viss un sākas kosmoss,

Ja tikai vispār kosmosam ir sākums.

Es nezinu.Es zināšu varbūt,

Es mīlu tevi, mīlu dzīvi tevī,

Es mīlu visus vējus tavā vējā

Un visus ziedus tavos pieneņziedos.

(Ojārs Vācietis)

 

I love you,

Childishly mischievous street,

Green canyon discovered by chance,

With your imagined tranguillity,

Your meagerly rationed joys,

And all that flows over your brim.

I love you in the black coal of midnight,

With windows in happy tears of rain.

It is my first love, the love which Ilove you with now,

But the last, when there”s nothing beyond.

That love, whenall is ending and the cosmos begind-

If only the cosmos ha a beginning.

How can I”ll know some day.

I love you, I love the life in you,

I love all winds in your wind,

And all the worldš flowers in your dandelions.

 

 

Latvia folk story

   Kristaps bijis pārcēlājs pār Daugavu. Viņš bijis liels un spēcīga auguma. Viņam bijusi neliela būdiņa Daugavas malā, kurā viņš dzīvojis. Kad vajadzējis pāri celt no viena krasta uz otru, cilvēki viņu saukuši.  Reiz kādā vakarā bijis jau stipri vēls, Kristaps dzird, upes malā raud bērns. Kristaps aizgājis no būdiņas un jautājis: ‘’Ko tev, mazais, vajag?’’-‘’ Vajag pāri uz otru pusi!’’                                                                             Kristaps lāga negribējis braukt, bet nu domājis, bērns tā raud, pārvedis arī. Paņēmis bērnu un nesis uz laivu. Bet tavu brīnumu, - bērns kļūst arvien smagāks un smagāks, ka nebijis vairs pa spēkam līdz laivai aiznest. Tumsa arī jau krietna, bērns it kā iemidzis. Kristaps nodomājis: pārvedīšu rītā. Tā paņēmis bērnu, ienesis savā būdiņā un noguldījis gultā. Pats nolicies turpat zemē nosnausties. Rītā pamodies, Kristaps piecēlies un gājis pie gultas, lai paņemtu bērnu un pārvestu pāri upei. Bet tavu brīnumu, - bērna vairs nebijis!  Tikai tā vietā, kur bērns  gulējis, atradusies liela naudas čupa. Kristaps par šo naudu nopircis visu Rīgu, jo Rīga bijusi tik maza, ka vilks cauri varējis izskriet.   No tā laika Kristaps iesaukts par Rīgas Kristapu. 

      

    Kristaps was ferryman across the Daugava River. He was big and strong stature. He had a small cabin side of the Daugava River, in which he lived. When the pair should have to bring from one coast to the other, people are summoned him. Once upon a time in the evening I was already heavily late  Kristaps hears the river side of the crying child. Kristap  left the hut and asked: '' What you, little, need? '' - '' It is necessary to cross to the other side! '' The good Kristaps did not want to ride, but he thought the child crying, transfers well. Took the child and brought to the boat. But your miracle - a child gets heavier and heavier, that novel anymore by power boat to bear off. Darkness also has a decent child as if asleep. Kristaps intends: trasfer  morning. It took a child, brought to your cabin and placed a bed. Most nolicies nap right there in the ground. Morning he woke up, Kristaps  stood up and walked to the bed to pick up the child and transporting them across the river. But your miracle - a child was no longer! Only, instead of where the child slept, was located a large pile of money. Kristaps this money bought all Riga. Riga has been so low that the wolf through the ablerun out. Since then, Kristaps nicknamed Riga Kristaps.